Vakara pasaciņa

Pusi dienas kucēni šodien pavadīja savā āra mājiņā. Viņi ir smuki iemācījušies, ka ārā nav pārāk labs laiks un pārsvarā dzīvojas pa iekšu. Mēs ar Rū ejam viņus apciemot un pabarot. Tā kā viņi ir desmit, tad viņu nogādāšana no viņu gultiņām 2.stāvā līdz pagalmiņam apmēram 50m no mājas ir diezgan smags darbs (vārda vistiešākajā nozīmē). Un atpakaļ v(n)ešana arī nav vieglāka. Tad nu šovakar devos to veikt ar abiem lielajiem dēliem - Valdi un Rūdolfu. Kamēr Valdis ielika bļodā pa 3 kucēniem un divreiz stiepa viņus uz māju, mēs ar Rū izklaidējām palikušos. Tā nu mums radās plāns, ka mazuļi tak varētu iet paši. Ar atlikušajiem 4 devāmies ceļā. Tas bija gana jautri un ķēpīgi. Jo kucēni virzienus izvēlējies paši vien zin pēc kādiem principiem. Apmēram pusceļā Mr.Blue izdomāja, ka šis pasākums neizskatās drošs un drošiem soļiem aizgāja atpakaļ uz mājiņu. Man tiešām prieks par šī vīreļa raksturu (Rū viņu būs izlutinājis kārtīgi :D), drosmīgs un prātīgs. Beigu galā, es jau paspēju nosalt un paņēmusi Miss Bordo, devos uz māju. Atstādama nu jau trīs lielos puišus ar trīs mazuļiem. Nebija vēl nemaz satumsis, kad viņi visi jau bija tikuši līdz ārdurvīm. Man šķiet, šādas pastaigas būs jāievieš par regulārām. Daudz vairāk jautrības un mazāk smagas stiepšanas.