Kaut arī krietni vēlāk kā parasti (dēļ lietus), man tomēr šorīt izdevās pamukt no mājas un izbraukt ierasto lociņu ar ričuku. Nebiju vēl ne kilmetru minusies, kad pa pretējo ceļa malu man pretī nāca... suns. Neesmu no bailīgajām un dažus suņus savā dzīvē jau esmu satikusi, tomēr - satiekot šādus svešiniekus uz ceļa (jo īpaši - esot uz velosipēda), es visu uzmanību veltu viņiem. Normāls suns turpinātu savu ceļu un nepievērstu man uzmanību. Diemžēl, šis nebija tāds... Viņam nebija par grūtu šķērso ceļu, atņirgt zobus un, nomainot ceļa virzienu, paskriet kādu gabaliņu man līdzi. BRRRRRRR. Viss beidzās veiksmīgi. Bet tas ko es gribu pateikt citiem velobraucējiem - stulbākais ko šādā brīdī darīt, būtu sākt kliegt vai vicināties ar kājām. Tas ir drošākais veids, kā dabūt jaunus robus kājā vai kur citur. Manuprāt, pareizākais - neļaut sev nobīties, domāt pozitīvas domas (būs labi, viss būs labi) un mazliet stiprāk uzmīt uz pedāļa (nez vai šie suņi ir speciāli trenējušies gargabaliem).
Nu jā, visādi citādi, rīta mijiens izdevās dikti jauks un pēc 50min es jau biju mājās.
P.S. Šovakar mums ir paredzēts vēl viens dikten jauks pasākums, bet - par to pēcāk. Tagad mazliet jāpiekārto māja, lai uzņemtu šīs dienas raudzībniekus :) Starpcitu, vēl daži vakari jaunnedēļ ir brīvi, bet - to nav daudz :))
Turiet īkšķus, lai mums rīt izdotos tikt līdz kucēnu fočēšanai - pa vienam!
No comments:
Post a Comment