Gandrīz lieli

Atkal viena nedēļas nogale ir cauri. Ar trīs ciemiņu grupām un kārtīgu kucēnu samīļošanu. Ar garām pastaigām un plosīšanos jau gandrīz pa pusi mūsu pļavas. Bail pat padomāt, cik tālu viņi tiks jau pēc nedēļas. Mazliet skumji, jo daļai no viņiem sāksies pēdējā nedēļa mūsmājās. Darīsim ko varēsim, lutināsim no sirC.
Varu pačukstēt, ka jau veselu nedēļu kucēni trenējas, kā būs dzīvot vieniem, bez saviem brāļiem un māsām. Katru dienu, viens no kucēniem (viens pats) tusē mūsu viesistabā dienas lielāko daļu. Daži iejūtas uzreiz un gandrīz nemaz neskumst pēc savējiem, citiem gan uznāk skumju raudu brīdis. Pat neskatoties uz to, ka tur ir cilvēki un arī lielie suņi. Ceru, ka šie nelielie treniņi ļaus viņiem labāk iejusties jaunajās dzīvesvietās.
Ja nu vēl kāds grib braukt paņurcīt kucēnus, tad šīs nedēļas vakari ir tas piemērotākais laiks. Un vēl - divas meitenes un atkal viens puika, vēl joprojām gaida savus saimniekus. Ja kāds vēl šaubās, brauciet vismaz viņus paņurcīt :)