Un vieta, kur es mēģinu ietaupīt mazliet laika, šobrīd ir tieši blogs... Jā, arī bildes paliek mazāk. Jo skrienot ar 10 kumeļiem pa pļavu, ir grūti noturēties kājās, kur nu vēl mēģināt viņus nobildēt. Un viņu pastaigu teritorija jau ir kļuvusi nepiedienīgi plaša. Vakar 2 jau mēģināja rakties zem žoga ceļmalā, kaut pastaiga tika sākta no Sunīšu mājiņas pagalma otrā pusē (tiem kas vēl nav bijuši pie mums, pļavas izmērs ir gandrīz 2 ha).
Esam jau ķērušies arī pie līgumu rakstīšanas un drukāšanas, pie dāvaniņu gādāšanas un kucēnu mājās braukšanas grafika stādīšanas. Un šinī skrējienā pagaidām nav laika pat padomāt par to, vai esam vairāk priecīgi par jaukajiem saimniekiem vai jau bēdājamies, ka visi mazuļi drīz būs prom... Bet tā kā pagaidām izskatās, ka līdz nākamās nedēļas beigām mums būs vismaz 3 mazuļi, tad ko lutināt mums vēl būs. Tātad viss ir kārtībā :)
pat bloga lasītājiem jau sāk palikt skumji, ka drīz vairs nebūs katru dienu jaunumu par kucēnu gaitām. cerams, ka tie 3 vēl kādu laiciņu uzkavēsies un ta jau priekš trijiem pietiks vairāk laika bildēm un aprakstiņiem ;))
ReplyDelete