Šorīt, paēduši ar Rūdolfu brokastis (viņam ir 2 ar pus gadi), devāmies apciemot kucēnus. Ar mums reizē no brokastīm atgriezās arī kucēnu mamma Gwena un uzreiz devās barot kucēnus. Ak, Dievs! Kāda rosība sākās migā. Visi mazuļi momentā bija pamodušies un skrēja meklēt mammu. Vēl vakar viņu pārvietošanās bija vairāk līšana, bet šorīt - pavisam cits temps! Tas izskatās tiešām superīgi!
Paņēmām dažus arī pamīļot (jo pupi tāpat nesanāk visiem un tad tik tur tāda lieka grūstīšanās vien sanāk), acis vēl aizvien visiem ir ciet. BET - ja jau viņi ir gatavi tādā tempā skriet, tad acis ar tūlīt būs vaļā. Jo dabā tak viss iekārtots loģiski. Tādā tempā, ar acīm ciet, skriet ir bezgala nedroši :)
No comments:
Post a Comment