Tik lieli 5 ned

Šodien bija jauka, silta un saulaina diena, kas nozīmēja, ka kucēni tusēja pa āru maksimāli ilgi. Vēl mums raudzībās bija atbraukusi kucēnu lielā pusmāsa Elfa, ar istabas biedru Beketu un saimnieci Lieni. Kucēnus pamīļot gan tika atļauts tikai Lienei, kamēr Elfa ar Beketu varēja kārtīgi izskrieties ar mūsu lielajiem suņiem.
Tagad pašā vakarā pieķēros arī vakardienas bildēm. Jāteic, ka tikai vienam praktiski nav bildes stājā, kaut fotogrāfēties galīgi nemaz negribēja pat vairāki. Tās bildes gan vēl līdz Jums nenonāks, jo tam vajag mazliet vairāk laikā. No pāri 600 bildēm ir jāatlasa katram kucēnam apmēram 5 bildes, tad tās jāpārsauc (lai nesajauktu kucēnus), jāapgriež, jāsamazina un tad vēl jāieliek galerijās...
Tomēr varu pačukstēt - mani favorīti - puiks un meituška - ir tieši ar bantēm Rū mīļākajās krāsās. Tagad tik atliek tāds sīkums, kā izdomāt, kādas ir Rū mīļākās krāsas (tās teorētiski var izdomāt, ja zin ko Rū patīk darīt/novērot ik dienas :D)
Toties variet apskatīt dažas bildes no kucēnu ēdienreizes.

Uz saucieniem - suņi suņi suņi - daži ierodas uzreiz

Pēc mirkļa vēl daži ir klāt

Un beidzot - visi pilnā sastāvā

Šokolādes desmitnieks

Kārtībs gan mazliet pieklibo :)

Pirmdiena

Beidzot saulīte ir jau no paša rīta un kucēni varēs visu dienu tusēt pa āru. Vakar ļoti saņēmāmies un mēģinājām bildēt kucēnus stājā. Ja godīgi, tikai vienai no visiem kucēniem šis pasākums sagādāja prieku. Pārējiem negaršoju ne manis izvēlētie našķi uzmundrināšanai, ne īsti gribējās stāvēt. Daži mierīgi laidās miegā tieši fočēšanās laikā. Neņemos gan solīt, kad varētu būt bildes skatāmas. Centīšos nevilkt pārāk garumā.

Miss Red vai Finch - vēl gaida savus saimniekus.

Urrājam Ergo un Ingunu!

Vakar solīju pastāstīt par jauko pasākumu. Bet - šoreiz sākšu no otra gala.
Šodien notika Glābšanas uz ūdens noslēdzošie pārbaudījumi un mūsu lielais bērns Ergo godam izcīnīja 4.vietu kopvērtējumā un nokārtoja BH testu. No sirC apsveicam Lindu, Evitu un ERGO, par šo superīgo panākumu!!!
Savukārt vakar, mūsu Glābšanas mācību intstruktore Inguna bija uzaicinājusi visus savus peldēšanas audzēkņus uz tusiņu, par godu tam, ka pagājuši 5 gadi, kopš pirmais Latvijas suns iesāka mācības glābšanas darbos uz ūdens. Jāatzīstas, ka mēs paši šogad esam apmeklējuši tikai vienu nodarbību,(Attaisnojumus jau varētu te atrast daudz un dikti, bet - noteikti jau varējām pacensties tikt vairāk.) tomēr šī nu ir lieta, kam es gribētu atvēlēt vairāk laika un iedrošināt savu kucēnu saimniekus pievienoties šīm nodarbībām. Līdz šim, no mūsu E kucēniem, šo ir pamēģinājuši pavisam 4, bet viennozīmīgi - Ergo ir bijis visuzcītīgākais skolnieks. Vairāk informācijas variet izlasīt šeit.
Ja gribas vēl mazliet redzēt, kas notiek šais nodarbībās, iesaku noskatīties šīs nedēļas raidījumu: Ķepa uz sirds.

Saulainu svētdienu



Tā bērni pieskata kucēnus, kamēr vecāki nav mājās

Sveiciens velobraucējiem!

Kaut arī krietni vēlāk kā parasti (dēļ lietus), man tomēr šorīt izdevās pamukt no mājas un izbraukt ierasto lociņu ar ričuku. Nebiju vēl ne kilmetru minusies, kad pa pretējo ceļa malu man pretī nāca... suns. Neesmu no bailīgajām un dažus suņus savā dzīvē jau esmu satikusi, tomēr - satiekot šādus svešiniekus uz ceļa (jo īpaši - esot uz velosipēda), es visu uzmanību veltu viņiem. Normāls suns turpinātu savu ceļu un nepievērstu man uzmanību. Diemžēl, šis nebija tāds... Viņam nebija par grūtu šķērso ceļu, atņirgt zobus un, nomainot ceļa virzienu, paskriet kādu gabaliņu man līdzi. BRRRRRRR. Viss beidzās veiksmīgi. Bet tas ko es gribu pateikt citiem velobraucējiem - stulbākais ko šādā brīdī darīt, būtu sākt kliegt vai vicināties ar kājām. Tas ir drošākais veids, kā dabūt jaunus robus kājā vai kur citur. Manuprāt, pareizākais - neļaut sev nobīties, domāt pozitīvas domas (būs labi, viss būs labi) un mazliet stiprāk uzmīt uz pedāļa (nez vai šie suņi ir speciāli trenējušies gargabaliem).
Nu jā, visādi citādi, rīta mijiens izdevās dikti jauks un pēc 50min es jau biju mājās.

P.S. Šovakar mums ir paredzēts vēl viens dikten jauks pasākums, bet  - par to pēcāk. Tagad mazliet jāpiekārto māja, lai uzņemtu šīs dienas raudzībniekus :) Starpcitu, vēl daži vakari jaunnedēļ ir brīvi, bet - to nav daudz :))
Turiet īkšķus, lai mums rīt izdotos tikt līdz kucēnu fočēšanai - pa vienam!

Vakara pasaciņa

Pusi dienas kucēni šodien pavadīja savā āra mājiņā. Viņi ir smuki iemācījušies, ka ārā nav pārāk labs laiks un pārsvarā dzīvojas pa iekšu. Mēs ar Rū ejam viņus apciemot un pabarot. Tā kā viņi ir desmit, tad viņu nogādāšana no viņu gultiņām 2.stāvā līdz pagalmiņam apmēram 50m no mājas ir diezgan smags darbs (vārda vistiešākajā nozīmē). Un atpakaļ v(n)ešana arī nav vieglāka. Tad nu šovakar devos to veikt ar abiem lielajiem dēliem - Valdi un Rūdolfu. Kamēr Valdis ielika bļodā pa 3 kucēniem un divreiz stiepa viņus uz māju, mēs ar Rū izklaidējām palikušos. Tā nu mums radās plāns, ka mazuļi tak varētu iet paši. Ar atlikušajiem 4 devāmies ceļā. Tas bija gana jautri un ķēpīgi. Jo kucēni virzienus izvēlējies paši vien zin pēc kādiem principiem. Apmēram pusceļā Mr.Blue izdomāja, ka šis pasākums neizskatās drošs un drošiem soļiem aizgāja atpakaļ uz mājiņu. Man tiešām prieks par šī vīreļa raksturu (Rū viņu būs izlutinājis kārtīgi :D), drosmīgs un prātīgs. Beigu galā, es jau paspēju nosalt un paņēmusi Miss Bordo, devos uz māju. Atstādama nu jau trīs lielos puišus ar trīs mazuļiem. Nebija vēl nemaz satumsis, kad viņi visi jau bija tikuši līdz ārdurvīm. Man šķiet, šādas pastaigas būs jāievieš par regulārām. Daudz vairāk jautrības un mazāk smagas stiepšanas.

Svinam!

Šajā trakajā mācību gada pirmajā dienā mums ir vēl viens iemesls svinībām. HIPP HIPP URRĀ!!! Visiem mūsu 10 mazajiem šokolādīšiem viņu pirmajā apaļajā jubilejā. Un mīļi sveicieni arī viņu topošajiem saimniekiem. Gan tiem pieciem, par kuriem esam gandrīz droši un priecīgi, ka tieši viņi mums būs. Gan tiem dažiem, kuri ir izteikuši klusu GRIBU un sirsniņā noteikti vēlas šos mazuļus ļoti ļoti. Saņemieties un veiciet vēl to mazo solīti, jo man nemaz negribētos tieši Jums pēcāk teikt - par vēlu...

Arī kucēniem šodien bija viens nopietns pārbaudījums. Atgriezušies no visām skolām un tikuši galā ar torti un bērnu šampanieti, izlikām mazuļus patusēt Sunīšu mājiņā. Tomēr kucēnu barība mirka ilgāk kā bija plānots un ēdienreize mazliet aizkavējās. Kad man beidzot šķita, ka nu jau būs izmirkusi, ārā sākās kārtīgs lietus. Tas man nemaz nepatika, bet kamēr samīcīju paiku un sataisījos, lietus jau bija pāri. Bažīga gāju pie kucēniem, jo iepriekšējās dienas viņi izlikās, ka neprot atrast ieeju mājiņā un tusēja turpat ārā. Man par MILZĪGU prieku, visi mazuļi bija salīduši mājiņā un iekārtojušies zem dīvāna uz tepiķa. Mazie gudrinieki :)